Var just sāpes, skumjas, dusmas… Bet vienaldzība… vienaldzība ir tad, kad tu vairs neko nejūti… Un tad ir visbriesmīgāk.
J.Rainis
“Nenogrimt mazajos darbos un ikdienā nezaudēt zvaigznes”
ieskaties dziļāk
Tik daudzi cilvēki dzīvi dzīvo kā pienākumu. Neapzināti. Katru dienu “zāģē” vienas un tās pašas takas -no mājām uz darbu un atpakaļ, pa ceļam neatklājot neko jaunu, neredzot neko vairāk kā tikai asfaltu zem kājām. Viss skaistais un daudzveidīgais paliek aiz muguras. Rutīna. Vienveidība. Pelēcība. Viņi nepaņem no dzīves pat uz pusi tik daudz, cik varētu paņemt, ja vien tiem pietiktu drosmes un iztēles. Būtībā viņi paņem tikai to, kas pa ceļam mētājas, bet lietas, kas slēpjas kaut kur tālāk/ dziļāk paliek tikai retajam…
“…mēs iespundējušies šeit kā žurkas labrintā,
dienas vienādas un daudziem labi ir tā…”
/Satin pasauli/
9.
Šodien es ar Alisi stāvējām pieturā apkampušies. Klāt pienāca veca ome, ilgi skatījās mums virsū un jautāja:”Jūs esat lezbietes?”
1
Pasaule ir bezgalīgu noslēpumu pilna…
Low’n’Slow
Riga
2011
Photo: J.Melderis
